Jumat, 25 Maret 2016

Source Rock Timor-Leste



Koalia konaba petroleum, ita sei la dok aan husi 5 petroleum system, husi elementu sistema petroleum 5 ne’e ida deit maka la iha mos labele akontese sai mina, hanesan mos ita atu halo pão, sekuandu ahi laiha mos labele sai pão.
Iha sistema petroleum iha elementu sira maka hanesan;
1.      Seal/cap rock : Fatuk ne’ebé mak iha porosidade no permeablidade ne’ebé mak kik.

2.      Trap (estrutura ou stratigrafia) : Fatin ida iha rai okos ne’ebé maka taka migrasaun mina no gas atu sai mai rai leten, tamba ne’e mina no gas akumula iha ne’eba deit.

3.      Migrasaun : Prosesu transportasaun mina no gas husi fatuk inan ba rezervatoriu.

4.      Rezervatoriu : Rezervatotiu hanesan fatin ida atu akumula fluida hidrokarbonetu (mina ou gas) no be’e iha rai okos.

5.      Source rock/fatuk inan : Depositu sedimetariu ne’ebé maka iha material organiku ne’ebé mak bele atu produtu mina no gas.

Iha ne’e hau hakarak fo konhesementu ba kolega sira ne’ebé mak le’e konaba “Oinsa kualidade Fatuk inan/Source rock” iha Timor-Leste.
Iha Sientista balun ne’ebé maka halo ona sira nian research/estudu konaba ita nian rai Timor-Leste dehan katak Formasaun ne’ebé maka sai nu’udar source rock/fatuk inan iha bacia (cekungan) ne’e mak Formasaun Wailuli, Fromasaun Atahoc, Formasaun Cribas no Formasaun Aitutu (Audley Charles, 1968; Bird, 1987; Charlton, 2001). Maibe husi sientista nain hira ne’e seidauk koalia spesifiku liu konaba potensia source rock/fatuk inan formasaun sira ne’e.
Tuir mai ita sei koalia konaba resultadu analija geokimia no petrologia organiku ne’ebé relasaun ho potensia fatuk inan husi Formasaun Atahoc, Formasaun Aitutu o Formasaun Wailuli.
Shale metan husi Formasaun Atahoc ho tinan Early Perm (Audley-Charles, 1968). Resultadu husi analija geokimika organiku (TOC) hetan 8,85% ne’ebé tama ba klasifikasaun diak los. Resultadu analija petrologia organiku dehan shale husi Formasaun Atahoc hetan komposisaun ne’ebé maka nakonu ho vitrinit (65% - 87,1%), ne’ebé mak tama ba kerogen tipo-III ne’ebe mak dehan hanesan gas prone potensial. Sasukat vitrinit iha shale husi Formasaun Atahoc liu husi 1% tamba shale ne’e tama ona ba kategoria early peak mature.
Shale metan husi Formasaun Aitutu ho tinan Late Triassic, resultadu analisa geokimia ba organiku (TOC) hetan 2,47% - 9,16% ne’ebe maka tama ba klasifikasaun diak to’o diak los. Resultadu analisa petrologia organiku dehan katak shale husi Formasaun Aitutu iha komposisaun maseral ne’ebe maka domina ho vitrinit (64% - 85,1%) no liptinit (15,2% - 40,3%) ne’ebe maka tama ba kerogen tipo-III ne’ebe ho gas prone potesial. Sasukat reflektan vitrinit iha shale husi Formasaun Aitutu husi 0,7 % - 1,1 %, tamba shale ne’e tama ona ba kategoria early mature. Husi analisa petrografia hetan ganggang tasi ne’ebe mak barak, konklusaun husi fatuk inan ne’e tama ba marine carbonate source rock.
Husi resultadu sira iha leten ne’e ita bele foti konklusaun katak potensia fatuk inan iha basia Timor-Leste mak Formasaun Atahoc ne’ebe ho tian Early Perm no Fromasaun Aitutu ne’ebe ho tinan Late Triassic. Basea ba resultadu petrografia mos dehan katak hetan vitnirit ne’ebe mak barak no tama ba kategoria kerogen tipo-III.
Prinsipio importante seluk husi identifikasaun potensia sistema petroleum mak iha ka lae rezervatorio para akumula hidrokarbonetus. Buat sira ne’e bele identifikas husi posisaun potensia fatuk rezervatorio ou analisa laboratorium atu hatene konaba fatuk rezervatorio liu husi petrografia, SEM no porosidade. Husi dadus sira ne’e it abele identifika potensia fatuk rezervatorio iha basia ne’ebe mak iha.
Arenitu Formasaun Cribas, Arenitu finu to’o arenitu medium no tinan husi Formasaun ne’e Late Perm. Resultadu husi analisa deskripsaun iha kampu hateten katak shape rounded, sorting good, no komposisaun mineral kuarsitu. Husi afloramentu no mos husi dadus ne’ebe mak iha fatuk ne’e sai nu’udar potensia fatuk rezervatorio.

Referencia
Audley-Charles, M.G. 1968. The Geology of Portuguese Timor. Memoirs of the Geological  Society of London No.4. University of London.
Bird, P.R., 1987. The geology of the Permo-Tiassic Rocks of Kekneno, West Timor. Unpublished Phd Thesis. University of London.
Charlton, T.R. 2001. The petroleum potential of West Timor. Proceedings of the Indonesian Petroleum Association 28, vol 1: 301-317.

5 komentar:

  1. Obrigado Maun.
    Ida nee hanesan ajuda ami sira maun nia alin neebe estuda iha UNTL iha Jurusan Geologia e Petroleo. Tanba ho artigu kona ba source rock TLs ida ne'e bele sai hanesan informasaun ou konesementu ba ami sira maun nia alin.
    Obrigado dala ida tan, tanba artigu ida nee maka ami nia trabalho.

    BalasHapus
    Balasan
    1. ObrigadO brk ba maun nia eslplikasaun nee be kapas tbs mai Ami sra nebe Agra foin hahu estudo ba geologia petroleo nian ami ble koinsnese liu tan konaba petroleo nia

      Hapus
  2. Maun Obrigadu. interesante tebes ba Imfo refere tamba bele haklean liu tan Hau nia Argumentu hau teze ninian.
    Thanks

    BalasHapus